pirmdien, 27 maijs, 2024
DabaJaunākās ziņasVeselībaVisas ziņas

Āfrikas cūku mēris šogad vissmagāk skāris meža cūkas Ventspils, Alūksnes, Madonas un Gulbenes novados

Vasara ir visbīstamākais laiks, kad visstraujāk izplatās Āfrikas cūku mēris (ĀCM), tāpēc šajā laikā mājas cūku novietņu īpašniekiem jābūt īpaši modriem. Straujā ĀCM izplatība skaidrojama ar meža cūku aktīvu pārvietošanos un barības meklējumiem. Īpaši aktīvi ir meža cūku sivēni, kas ātri pārvietojas, apgūstot jaunas pārtikas meklējumu teritorijas.

Pirmajā pusgadā visvairāk saslimstības gadījumu mežacūku vidū atklāts Ventspils novadā, kur tas pirmajos sešos mēnešos konstatēts 36 mežacūkām. Tam seko Alūksnes novads ar 34 saslimušām mežacūkām, Madonas novads ar 29 mežacūkām un Gulbenes novads ar 28 mežacūkām. Tostarp Gulbenes un Madonas novadā šogad tika konstatēti pirmie ĀCM uzliesmojumi mājas cūkām Stradu pagastā un Cesvaines pagastā. Savukārt pēdējais gadījums šonedēļ konstatēts Krāslavas novada Robežnieku pagastā. Kopumā ĀCM šogad uzliesmojis jau četrās mājas cūku novietnēs.

Tāpat salīdzinoši daudz ar ĀCM saslimušo mežacūku pirmajā pusgadā konstatēts Rēzeknes novadā – 19 mežacūkas, Tukuma novadā – 16 mežacūkas, kā arī Valmieras un Cēsu novadā – katrā pa 13 saslimušām mežacūkām.

Vidēji augsts mežacūku ĀCM saslimstības līmenis konstatēts Jēkabpils (8), Dobeles (7), Kuldīgas (7), Siguldas (7), Balvu (5), Dienvidkurzemes (5), Krāslavas (5) un Preiļu (5) novadā. Savukārt salīdzinoši zemāka ĀCM izplatība bijusi mežacūkām Ludzas (4), Smiltenes (4), Augšdaugavas (3), Limbažu (2), Līvānu (1), Ogres (1) un Varakļānu (1) novados.

Vērtējot ĀCM gadījumu skaitu pagastu līmenī, visvairāk ar ĀCM saslimušo mežacūku pirmajā pusgadā konstatēts Stāmerienas un Ziru pagastā – katrā pa 13 inficētām mežacūkām. Nedaudz mazāk –  11 saslimšanas gadījumi – šogad konstatēti Dzelzavas un Lendžu pagastā. Savukārt 10 ar ĀCM inficētas mežacūkas atrastas gan Straupes, gan Kocēnu pagastā. Mazāk nekā 10 saslimšanas gadījumi pirmajos sešos mēnešos konstatēti Užavas, Jaunannas, Indrānu, Slampes un Jūrkalnes pagastos.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina mājas cūku turētājus būt īpaši piesardzīgiem un ļoti rūpīgi ievērot biodrošības prasības. Ja cūkas izskatās neveselas, piemēram, zudusi ēstgriba, pārsvarā guļ un ir aizdomas par paaugstinātu ķermeņa temperatūra, nekavējoties jāziņo veterinārārstam vai PVD.

PVD Veterināras uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga: “Jau kopš agra pavasara brīdinām par Āfrikas cūku mēra otro vilni, kas nu jau diemžēl ir kļuvis par realitāti. Lielākais drauds mājas cūku novietnēm ir meža cūkas, kurām raksturīga strauja populācijas atjaunošanās. ĀCM vīruss ir ļoti izturīgs dabā. Tas veicina infekcijas izplatību jaunos meža cūku baros, kas kļūst par vīrusa rezervuāru dabā. Slimas meža cūkas ir pastāvīgs drauds mājas cūkām, tāpēc PVD aicina mājas cūku turētājus stingri un pat sīkumaini sekot līdzi biodrošības ievērošanai novietnē. Mūsu pieredze liecina, ka tieši šķietami sīkumi ir visplašākie vārti vīrusa iekļūšanai novietnē”.

Valsts zinātniskā institūta “BIOR” vadošais pētnieks Aivars Bērziņš norāda, ka ĀCM ir ārkārtīgi bīstama infekcijas slimība. Atšķirībā no klasiskā cūku mēra, izveidojušās antivielas dzīvniekiem imunitāti neveido un nepasargā tos no atkārtotas saslimšanas, tāpēc vīruss ir ārkārtīgi izturīgs. Lai gan vīruss ir nekaitīgs cilvēkiem, tas rada ievērojamus sociālekonomiskos zaudējumus. “BIOR pētnieki Latviju pārstāv ES finansētā ĀCM vakcīnas izstrādes programmā. Līdz šim veiktās pārbaudes  un izmēģinājumii uzrāda labus rezultātus, kas ļauj domāt, ka visai tuvā laikā varētu tikt radīta arī vakcīna, kas kļūs par risinājumu ĀCM apkarošanai gan Eiropā, gan citās mēra skartajās valstīs,” pauž A. Bērziņš.

Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis: “Saskaņā ar Valsts meža dienesta datiem mežacūku skaits pēdējos gados ir vidēji 26 tūkstoši dzīvnieku. Mežacūka ir nelimitētais medījamais dzīvnieks, ko atļauts medīt visu gadu. Medības ir ļoti nozīmīgs faktors gan mežacūku populācijas kontrolē, gan ĀCM izplatības mazināšanā. Mazinot mežacūku izplatības blīvumu, iespējams vājināt arī ĀCM izplatību. Medniekiem nepieciešams apzināties, ka dzinējmedības izsauc intensīvāku mežacūku pārvietošanos un tādējādi var ietekmēt arī ĀCM izplatību. Tāpēc ĀCM izplatības saasinājuma periodos, vietās, kur ĀCM jau konstatēts, dzinējmedību intensitāti uz laiku būtu nepieciešams samazināt un uzsvaru likt uz mežacūku gaides medībām. Tas nepieciešams, lai lieki neprovocētu slimo mežacūku pārvietošanos un veselo mežacūku inficēšanu.”

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) uzsver, ka pēdējo desmit gadu laikā Āfrikas cūku mēris ir smagi ietekmējis Eiropas cūkkopības nozari un reģionālo ekonomiku kopumā. Arī šobrīd situācija Eiropā joprojām ir riskanta, tāpēc lauksaimniekiem, medniekiem un veterinārārstiem ir ļoti svarīga loma, ziņojot par aizdomīgiem gadījumiem. ĀCM izplatības apkarošanas veicināšanai EFSA ir izveidojusi mājaslapu, kurā ir pieejami informatīvie materiāli par ĀCM un kā cīnīties pret šīs infekcijas izplatīšanos.

Par Āfrikas cūku mēriĀfrikas cūku mēris ir nāvējoša vīrusu slimība, kas skar mājas cūkas un mežacūkas. Vīruss ir nekaitīgs cilvēkiem, bet daudzās valstīs izraisa ievērojamus sociālekonomiskus izaicinājumus. Eiropā pagaidām vēl nav apstiprinātu vakcīnu pret ĀCM, tāpēc slimības uzliesmojuma gadījumā skartajā teritorijā var būt nepieciešams nokaut lielu skaitu saimniecībās audzētu cūku. ĀCM vīruss ir ārkārtīgi izturīgs, un atšķirībā no klasiskā cūku mēra, izveidojušās antivielas dzīvniekiem imunitāti neveido un nepasargā tos no atkārtotas saslimšanas. Tāpēc vakcīnas pret ĀCM izstrādes process ir lēns un sarežģīts

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *