Četri alkoholiskie dzērieni, par kuriem tu, iespējams, nezināji.

Lai arī alkoholisko dzērienu klāsts veikalu plauktos jau labu laiku ir daudz plašāks par nezināma autora apdziedāto vārsmu “Alus, šņabis, lētie vīni…”, vēl arvien ir daudz dzērienu, ko mūsu platuma grādos nogaršojuši tikai eksotisko zemju apceļotāji. Zemo cenu dzērienu un vīnu veikals “AlkOutlet” ir atradis četrus pagaršošanas vērtus alkoholiskos dzērienus, kas atrodami Latvijas veikalos, bet par kuriem tu, iespējams, neko neesi dzirdējis.

  • Sakē – ideālais “vīns” suši baudīšanai!

Japānas virtuves pērle suši latviešu sirdis (un vēderus) ir iekarojusi tik lielos apmēros, ka pavisam drīz varēsim teikt – esam suši lielvalsts. Diemžēl suši radiniekam dzērienu pasaulē, pienbaltajam  rīsu brūvējumam sakē nav tā paveicies un tas mūsu dzērienu bāros vēl arvien ir retums. Taču velti – sakē ir lielisks un samērā universāls alkoholisks dzēriens, kas ideāli papildinās tavu suši vakaru, atdzesēts veldzēs siltā vasarā, bet uzkarsēts sasildīs vēsā ziemā. Sakē iegūst no pulētiem rīsiem – jo vairāk rīsi ir nopulēti, jo augstvērtīgāks ir iegūtais dzēriens. Sakē darināšana mazliet līdzinās alus brūvēšanai un Japānā tai ir spēcīgas tradīcijas, tāpēc, kad nākošreiz domā, kādu “vīnu” nopirkt suši vakaram, izvēlies sakē!

  • Čača drosmīgajiem.

Gruzijas vīnu ir pagaršojis teju katrs, bet čaču – tikai drosmīgākie. Jā, protams, Gruzija ir kā radīta, lai brūvētu ideālu vīnu, taču šīs saulainās kalnu zemes iemītnieki ir arī īsteni stipro dzērienu meistari, turklāt gruzīnu karstasinīgais temperaments mudinu viņus laiku pa laikam baudīt arī ko grādīgāku, un tieši tāpēc gruzīni rada čaču, turklāt  mājas apstākļos čaču brūvē no visa kā – no vīnogām, āboliem, bumbieriem, vasaras ogām. Ārpus Gruzijas čačai ir vīnogu degvīna slava, taču patiesībā čača savas ražošanas tehnoloģijas dēļ drīzāk būtu jāsalīdzina ar brendiju. Laba čača ir gandrīz 70 grādu stiprs alkoholisks dzēriens, kas gadu izturēts ozolkoka mucā. Tam ir zeltaina nokrāsa, vaniļas, garšvielu un žāvētu augļu aromāts. Lai arī čačas spirta saturs ir ļoti augsts, labu čaču iedzert ir viegli. Tai ir intensīva, piesātināta garša un ilgstoša pēcgarša.   

  • Čačas Eiropas “māsīca” grapa.

Stipro dzērienu meklējumos savulaik devušies ne vien gruzīni, bet arī Vidusjūras reģiona tautas, Itālijā radot savu īpašo dzērienu grapu. Cik sena patiesībā ir grapas priekšvēsture, nezina neviens, jo jau senajā Mezopotāmijā cilvēki ir centušies iegūt spirtu no vīnogu mīkstuma, taču vērienīgāks grapas uzvaras gājiens sākās 18.gadsimta beigās, kad itāļi radīja tvaika destilācijas metodi un iemācījās industriāli iegūt spirtu no vīna darīšanā pāri palikušajiem vīnogu atkritumiem. Lai vīnogu atkritumu klātbūtne nemulsina – grapa jau sen nav lēta dzira, kas radusies kā vīna darināšanas blakusprodukts. Grapa ir dzēriens, kas mainās līdzi patērētāju gaumei – laika gaitā tās garša ir kļuvusi daudz maigāka, tā tiek izturēta koka mucās, iegūstot neatkārtojamu aromātu, tāpēc mūsdienās varam teikt, ka grapa ir tiešām augstvērtīgs dzēriens, kas iekarojis visu pasauli. Starp citu, Itālija katru gadu saražo aptuveni 40 miljonus grapas pudeļu.

  • Anīsa karalis uzo.

Uzo ir Grieķijā radīts brendijs ar anīsa garšu – tas ir dažādu augļu, pārsvarā vīnogu destilāts, kam pievienots anīsa ekstrakts. Tieši anīss ir tas, kas piešķir šim dzērienam tā īpašo garšu un padara uzo samērā neatkārtojamu. Alkohola saturam uzo sastāvā ir jābūt vismaz 20%, tomēr tas mēdz būt arī stiprāks. Grieķijā uzo bieži bauda kā aperitīvu, dzer pie dažādām uzkodām, salātiem un pat konditorejas izstrādājumiem. Uzo garšu vislabāk izbaudīt, dzērienu pasniedzot šaurā, augstā stikla glāzē  un pievienojot tam mazliet auksta ūdens ar ledu. Pēc ūdens pievienošanas uzo kļūst balts – tas tāpēc, ka anīsa ēteriskās eļļas sāk biezēt un kondensēties, taču tieši tas ļauj anīsu izgaršot vēl labāk.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *