Stiprinātie vīni ātram reibumam vai izsmalcinātai baudai

Par stiprinātajiem vīniem ir dzirdējis teju katrs, taču vienlaikus šis alkoholisko dzērienu segments pārāk maz gozējies slavas saulītē, jo lielai daļai sabiedrības viedoklis par stiprinātiem vīniem aprobežojas ar domām, ka tas ir lēts, ar degvīnu atjaukts vīns ātrai apreibšanai. Patiesībā stiprināto vīnu pasaule ir krāšņa, daudzveidīga un izzināšanas vērta – ceļot stiprināto vīnu pasaulē nozīmē uzzināt daudz leģendu un piedzīvot nebijušus garšu baudījumus. Zemo cenu dzērienu un vīnu veikals “AlkOutlet” apkopojis interesantus faktus par pieciem populāriem stiprinātajiem vīniem, ko vērts izlasīt, malkojot kādu kreptīgāka vīna glāzi vasaras terasē.

  • Mūsu zemē populārākie stiprinātie vīni ir…vermuti!    

Latvijā populārākais stiprināto vīnu veids, kas vairumam pat īsti neasociējas ar vīnu, bet ko ir nobaudījis gandrīz katrs, kas reiz dzēris alkoholu, ir vermuts! Jā, jūs nepārklausījāties, klasisks vermuts pēc savas būtības ir stiprināts vīns, kas bagātināts ar dažādiem garšaugu aromātiem, degvīnu un karameli. Ir leģenda, ka vermutu radījis pats Hipokrāts, kas izdomājis vīnu papildināta ar vērmeļu un citu zālīšu ekstraktiem. Tieši no vērmeļu vāciskā nosaukuma daudzus gadsimtus vēlāk atvasināts arī vermuta vārds. Tāpēc nākošreiz, kad dzersi vermutu, atceries, ka patiesībā dzer vīnu!

  • Stiprināto vīnu klasika – portvīns.

Lai arī portvīns jau kļuvis par sugas vārdu, kurā apzīmē visus stiprākos vīnus, patiesībā par portvīnu mēs drīkstētu saukt tikai Portugālē, Douru ielejā ražotus stiprinātos vīnus. Portvīna vārda pirmā daļa ir radusies nevis no Portugāles valsts nosaukuma, kā sākotnēji varētu šķist, bet no vārda “porto” – osta. Portugālē ir arī citi stipri vīni, bet portvīnus brūvē tikai Douro vīndari. Portvīnus darina, sulas rūgšanas laikā tai pievienojot spirtu, kas pārtrauc rūgšanu un saglabā daļu sulā esošā cukura, piešķirot vīnam patīkami saldu garšu. Pamatā ir divu veidu portvīni  – zeltainie Tawny, ko vismaz 8-10 gadus nogatavina koka mucās, un rubīnsarkanais Port Ruby, kas 5 gadus tiek izturēts tērauda tvertnēs. Veikalu plauktos gan atradīsiet arī WhitePort un Rose portvīnus, jo visi ražotāji, arī portvīna vīndari iet līdzi laikam. Šie vīni ir saldi, aromātiski, un neslēpsim – stipri, turklāt tieši tie ir atnesuši Portugālei pasaules slavu izsmalcināto dzērienu pasaulē.

  • Kazas ādās karsētā madeira.

Madeira ir ne vien burvīga sala, bet arī šīs salas stiprajā saulē gatavots vīns, kam alkohola saturs ir vismaz 18 – 20%. Šī vīna neatkārtojamo stilu veido gadsimtiem sena vīna gatavošanas tehnoloģija – madeira tiek raudzēta ļoti karstos saules staros. Mūsdienās šis vīns tiek turēts stikla lodžijās, kas ļauj dzērienam rūgšanas laikā saglabāt optimālo temperatūru arī tad, ja gaisa temperatūra mainās, taču senos laikos madeiru raudzēja, sulu salejot kazas ādā, ko vergi karstos saules staros nesāja uz savas muguras. Kad sula sasniegusi aptuveni 60 grādu temperatūru, sulai pievieno destilātu, kas ne vien aptur rūgšanas procesu, bet arī palīdz saglabāt sulā esošos cukurus un vīna saldo garšu. Starp citu – madeiru nevar baudīt uzreiz pēc karsēšanas. Lai šīs dzēriens nonāktu vīna cienītāju galdā, tas tiek filtrēts, pārliets koka mucās un vismaz divus gadus noturēts vēsos vīna pagrabos. Lai uzlabotu vīna garšu un aromātu, mucas tiek atvērtas, ļaujot vīnam saskarties ar gaisu, un pirms pildīšanas pudelēs tiek sajaukti dažādu vecumu un dažādu krāsu vīni. Lai arī Madeiras vārds mūsu valstī vēl arvien vispirms asociējas ar salu, kur daudzi vēlas aizceļot, arī šī paša nosaukuma vīns noteikti ir izbaudīšanas vērts.

  • Itāļu marsala

Iespējams, marsala ir radusies, pateicoties britu jūrniekiem, kas, vēlēdamies aizvest uz savu dzimteni itāļu vīnu, tam pievienoja nedaudz brendija, lai vīns izturētu garo ceļu un nesabojātos, taču fakts paliek fakts – šī metode ir ļāvusi Sicīlijas vīndariem atklāt triku, kas palīdzējusi radīt Itālijas slavenāko stiprināto vīnu. Par marsalas brūvēšanu neklīst tik daudz leģendu kā par tā citiem vecās vīna pasaules “brālēniem”, taču šis ir kvalitatīvs, baudāms un pagaršošanas vērts dzēriens, ko, starp citu, ļoti bieži bauda tieši kopā ar dažādiem ēdieniem.  

  • Heress jeb šerijs.

Goda vieta stiprināto vīnu sarakstā noteikti jāierāda heresam, ko plašāk zinām ar britu nosaukumu šerijs. Nemulstiet, šerijs nav tikai dzēriens ar ko britu komēdijseriālos mielojas ieturētas kundzītes, tas ir viens no stiprināto vīnu pasaules karaļiem, ko radījuši karstasinīgi un temperamentīgie spāņi. Turklāt šerija nosaukumam nav nekāda sakara ar ķiršiem, tā gluži vienkārši ir angļu interpretācija par viņiem grūti izrunājamo spāņu vārdu “Jerez” (heress) un šis vārds cēlies no Spānijas pilsētas nosaukuma. Heress ir 15 – 25 % stiprs vīns, kurš iespējams radies, ar vīnu vai ūdeni atjaucot stipro spirta destilātu, lai to būtu vieglāk transportēt, taču laika gaitā heresa ražošanas tehnoloģija, protams ir būtiski uzlabojusies un par mazliet atšķaidītu degvīnu to nevajag uzskatīt. Pasaules slavu heress ieguva gan, pateicoties Spānijas karaļnamam, kas  šī dzēriena lietošanu padarīja par augstāko aprindu modes sastāvdaļu, gan 3000 vīna mucu zādzībai. Tieši šīs nozagtās mucas, kas tika izvestas no Spānijas un veiksmīgi pārdotas dažādās pasaules valstīs, atnesa heresam slavu un neredzētu pieprasījumu. Heresu gatavo no vīnogām ar trauslu mizu, ko īpaši transportē, izspiež un raudzē. Šī vīna ražošanā īpaša loma jāierāda mazajām sīkbūtnēm – baktērijām, jo laba heresa brūvēšanai ir nepieciešams, lai uz vīnogām augšanas laikā nosēžas augsnes putekļi, kas uztur baktēriju kolonijas, bet sulas rūgšanas laikā vīna brāgu pārklāj neliela pelējuma kārtiņa, ko spāņi romantiski dēvē par “ziedu segu” – jo biezāka tā ir, jo smalkāks un aromātiskāks ir vīns. Ar laiku šī kārtiņa izžūst, sāk drupt un nosēžas mucas dibenā, par patiesi vērtīgu padarot ne tikai pašu vīnu, bet arī mucu, ko pēc tam izmanto laba viskija ražošanai.  Heresa darināšana ir leģenda, bet pats dzēriens – nobaudīšanas vērts piedzīvojums.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *