Tikpat bīstami kā spuldzītes izmantošana: fiziķi par 5G

Informatīvais avots: Kripto.media

Pēdējo gadu laikā daudz tiek runāts par piektās paaudzes mobilo sakaru attīstību – tehnoloģiskā progresa aizstāvji ir pārliecināti, ka 5G tīklu izplatība veicinās digitālo izrāvienu un sekmēs mākslīgā intelekta, medicīnas, transporta un vēl daudzu citu jomu strauju attīstību. Ir arī skeptiķi un jaunās tehnoloģijas kritiķi, kuri 5G attīstību uzskata par draudu videi un cilvēka veselībai. Turklāt atkārtotais Covid-19 izplatības vilnis, ko šobrīd varam novērot daudzās valstīs, liek no jauna sarosīties sazvērestības teorijas piekritējiem. Taču tehnoloģiju nozares pārstāvji un fizikas eksperti ir vienoti savos secinājumos – mobilajos sakaros izmantotajam starojumam nav negatīvas ietekmes uz cilvēku veselību.

“Neizpratne par 5G tehnoloģijas būtību ir veicinājusi daudzu mītu rašanos un politiskās diskusijas sabiedrībā. Taču fakti ir neapgāžami – ir veikti vairāki neatkarīgi pētījumi par mobilo sakaru iekārtām un tīkla tehnoloģijām, lai apgāztu bažas par to drošību, uzticamību un ietekmi uz veselību. Līdz šim vēl nav atrasta jebkāda saikne starp veselības traucējumiem un 5G tehnoloģiju,” uzsver Rikijs Čens, “Huawei Technologies” vadītājs Baltijā.

RADIĀCIJAS DRAUDS – MĪTI UN PATIESĪBA

Vārdam “radiācija” sabiedrībā ir zināma negatīva nokrāsa, nepamatoti saistot to ar kaitīgā starojuma ietekmi, piemēram, kodolreaktora avārijas vai kodolieroču pielietošanas gadījumā. Taču radiācija jeb starojums piemīt ļoti daudzām ikdienā izmantojamām lietām un parādībām, par kuru bīstamību mums pat neienāk prātā uztraukties.

5G tīkla kontekstā runa ir par elektromagnētisko starojumu jeb viļņiem, kas rodas, kustoties lādētām daļiņām. Elektromagnētiskais starojums sastopams arī tādās ikdienišķās sadzīves tehnikas iekārtās kā, piemēram, radio vai mikroviļņu krāsnī. Arī gaisma, ko redzam, ir elektromagnētiskie viļņi. Taču ne visi elektromagnētiskie stari ir vienādi – tie atšķiras ar viļņa garumu jeb frekvenci. Lielāka frekvence nozīmē lielāku enerģiju un līdz ar to spēju jonizēt objektus, bojājot to struktūru. Taču piektās paaudzes torņu un viedierīču izstarotais elektromagnētiskais starojums ir tālu – ļoti tālu! – no jonizējoša.

Runājot par 5G mobilo tehnoloģiju drošību, Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Fizikas nodaļas pētnieks Kristaps Bergfelds norāda, ka pašreizējā fizikas zinātnes izpratne par elektromagnētiskā starojuma darbību liecina, ka mobilajos sakaros izmantotajam mazas jaudas nejonizējošam elektromagnētiskajam starojumam nav ietekmes uz cilvēka veselību. “Mobilo sakaru apraidē tiek izmantoti elektromagnētiskie viļņi spektra diapazonā, kas ir nejonizējošais starojums: tas nespēj izjaukt ķīmiskās saites vielās un radīt šūnu bojājumus mūsu organismā. Šobrīd  ir sasniegta tāda pat līmeņa pārliecība par šo tehnoloģiju drošību kā daudzu citu ikdienā lietotu preču un pakalpojumu gadījumā, ” skaidro fiziķis. [1]

Attēls uzskatāmi parāda, ka 5G ir ar zemāku viļņu frekvenci un jonizāciju nekā vienkārša dienas gaisma vai gaismas lampiņa! Tātad tehnoloģija fiziski nav spējīga bojāt organisma šūnas vai izraisīt pārmaiņas DNS struktūrā.

5G VAI MIKROVIĻŅU KRĀSNS – KAS BĪSTAMĀKS?

Iepriekš minēts, ka, tāpat kā 5G, elektromagnētiskais starojums sastopams arī mikroviļnu krāsnī. Šos faktus daži mēdz savienot vienotā pieņēmumu ķēdē, nonākot pie maldīga secinājuma, ka 5G spētu “sasildīt” cilvēka ķermeni kā zupas bļodu. Šis pieņēmums neiztur zinātnieku kritiku, jo tas gluži vienkārši nav iespējams pie tās starojuma intensitātes, kāda tiek lietota mobilo sakaru apraidē.

Eiropas Savienībā noteiktais standarts paredz starojuma intensitātes ierobežojumu līdz 10 vatiem/m2. Šī jauda ir vairākas reizes zemāka par to, kas varētu radīt termālu iedarbību. 5G gadījumā maksimālais starojuma stiprums būs vairākas reizes zemāks par Eiropā noteikto starojuma stipruma ierobežojumu. 5G tehnoloģiju izraisītais starojums ir pielīdzināms matu fēna vai 0,3% no mikroviļņu krāsns starojuma intensitātei! Turklāt 5G gadījumā vilnis nav koncentrēts ierobežotā telpā, kā tas ir lietojot mikroviļņu krāsni, bet pārvietojas pa gaisu, tādējādi strauji zaudējot jaudu.

Lai kliedētu sabiedrībā radušos mītus par 5G tehnoloģijas drošību un bažas par tā ietekmi uz veselību, 5G tehnoloģiju drošību aktīvi pēta arī Latvijā. Piemēram, Kristaps Bergfelds uzsver: “Mobilo sakaru apraides kontekstā ir veikta un turpina notikt virkne ar dažādu starptautisku, neatkarīgu ekspertu grupu pētījumiem, kas kalpo par pamatu noteiktajiem apraides iekārtu standartiem. Kopš 2001. gada neatkarīgo ekspertu darba grupas no visas pasaules ir publicējušas ievērojamu skaitu ziņojumu un pārskatu par mobilo ierīču, bāzes staciju darbības ietekmi uz veselību. Par spīti plašajam pētījumu lokam un tipam, neviens no pētījumiem neparāda tiešu un nepārprotamu saistību mobilo sakaru apraidei ar veselības problēmām.”[2]

Pētījumi par mobilo sakaru tehnoloģijām un to iespējamo ietekmi turpinās ne pirmo desmitgadi, un tie tiek izmantoti par pamatu drošības standartu uzlabošanai. Pie tā aktīvi strādā ne tikai neatkarīgo pētnieku grupas, bet arī tādas starptautiskās institūcijas kā Pasaules veselība organizācija (PVO), ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDO),  Starptautiskā komisija aizsardzībai pret nejonizējošo starojumu (ICNIRP) u.c. Līdz šim neviens no atzīto ekspertu ziņojumiem nav atklājis tiešu un nepārprotamu saistību mobilo sakaru apraidei ar veselības problēmām. Arī Latvijas Veselības inspekcija vairākkārt apliecinājuši – 5G tehnoloģijas nav kaitīgas cilvēka veselībai. Patlaban mums ir pieejams pietiekams risku izvērtējums, kas apliecina, ka bažas par 5G tehnoloģiju kaitīgumu ir nepamatotas un kļūdainas.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *